Lv: Rudenīgā Vērmanes dārzā vējš viegli pūta, spēlēdamies ar krāsainām lapām, kas čaboši krita no kokiem.
En: In the autumnal Vērmanes dārzā, the wind gently blew, playing with the colorful leaves that rustled as they fell from the trees.

Lv: Saulīte sildīja, bet tikai tik, lai nenāktos vērt cieši mēteļus.
En: The sun provided warmth, but only enough so that they didn't have to button up their coats tightly.

Lv: Starp vecajiem kokiem, kas stāvēja kā vēstures liecinieki, uz viena no soliem sēdēja Mārtiņš un Laima.
En: Among the old trees, standing like witnesses of history, Mārtiņš and Laima sat on one of the benches.

Lv: Viņi skatījās uz lapu deju, katrs savās domās.
En: They watched the dance of the leaves, each lost in their thoughts.

Lv: Pūlis parkā mudināja dzīvību, bet viņu pasaulē valdīja klusums.
En: The crowd in the park stirred with life, but a quietness prevailed in their world.

Lv: Mārtiņš bija atgriezies no ārzemēm.
En: Mārtiņš had returned from abroad.

Lv: Daudz bija mainījies, kopš viņš aizbrauca.
En: Much had changed since he left.

Lv: Tagad viņa sirds ilgojās pēc miera un siltuma, ko tikai mājas varēja dot.
En: Now his heart yearned for the peace and warmth that only home could provide.

Lv: Bet visvairāk viņš vēlējās atgūt saikni ar Laimu, savu mazo māsu, kas, viņam šķita, bija no sirds apvainojusies par viņa ilgstošo prombūtni.
En: But above all, he wanted to reconnect with Laima, his little sister, who, he felt, had been deeply hurt by his prolonged absence.

Lv: Laima pacēla acis no zemē nokritušās zeltainās lapas un skatījās uz Mārtiņu.
En: Laima lifted her eyes from the golden leaf that had fallen to the ground and looked at Mārtiņš.

Lv: Viņa izskats bija ieguvis jaunas līnijas, un viņš šķita vairāk nekā tikai par dažiem gadiem vecāks.
En: His appearance had gained new lines, and he seemed more than just a few years older.

Lv: "Ko tu esi atvedis man no tiem svešumiem?
En: "What have you brought me from those foreign lands?"

Lv: " viņa jautāja, nedaudz jokojot, bet arī ar gaidām.
En: she asked, joking a little, yet with anticipation.

Lv: Mārtiņš nevilcinoties atbildēja: "Tik vien kā stāstus un apsveicinošus vārdus.
En: Without hesitation, Mārtiņš replied, "Nothing more than stories and words of greeting.

Lv: Bet es arī atvedu vēlmi būt tuvāk tev.
En: But I've also brought with me a desire to be closer to you."

Lv: " Viņš nopūtās un piebilda: "Es patiešām gribu, lai mēs atkal esam kā agrāk.
En: He sighed and added, "I really want us to be like we once were."

Lv: "Laima palūrēja apkārt, it kā meklējot kādu zīmi, ka varētu uzticēties viņa vārdiem.
En: Laima glanced around, as if searching for a sign that she could trust his words.

Lv: "Tu mani pameti," viņa teica, tagad mierīgāka, tomēr ar skumjām apmēram acīm.
En: "You left me," she said, now more calmly, but with sadness in her eyes.

Lv: "Es domāju, ka vairs nevaru tev uzticēties.
En: "I thought I could no longer trust you."

Lv: ""Zinu, ka nebiju klāt, kad tev mani vajadzēja.
En: "I know I wasn't there when you needed me."

Lv: " Mārtiņš runāja it kā klusāk, bet viņa vārdi skanēja smagi.
En: Mārtiņš spoke as if quieter, yet his words were heavy.

Lv: "Es biju apmaldījies, bet bez jums esmu teikšam zaudējis sev pašu.
En: "I was lost, but without you all, I've truly lost myself."

Lv: "Lapai vējā strauji noslīdēja lejā, arī Laima sajuta, ka aizsardzības siena ieplaisā.
En: A leaf quickly slid down in the wind, and Laima felt her wall of defense begin to crack.

Lv: Viņa saprata, ka tā pati piedzīvo to pašu – vēlmi uzsākt no jauna.
En: She realized that she too experienced the same desire—to start anew.

Lv: Viņi turpināja sēdēt, klausoties stāstu par rudeni, lapām un vēju.
En: They continued to sit, listening to the story of autumn, leaves, and wind.

Lv: Viņi runāja, klausījās, un starp vārdiem, starp izrunātām domām, viņi atrada jaunu sapratni.
En: They talked, listened, and between the words, between spoken thoughts, they found a new understanding.

Lv: Mārtiņš solīja būt tāds brālis, kādu Laima pelnījusi, un viņa piedeva, atverot durvis uz jaunu sākumu.
En: Mārtiņš promised to be the brother Laima deserved, and she forgave, opening the doors to a new beginning.

Lv: Vēlā rudens saulriets Vērmanes dārzā bija klāts ar jaunas cerības starijiem – divi brāļi un māsas, atgūstot to, kas bija uz laiku pazaudēts.
En: The late autumn sunset in Vērmanes dārzā was covered with the rays of new hope—two siblings, regaining what had been temporarily lost.

Lv: Viņi apsēdās, vērojot sauli zūdot aiz horizonta, un zināja, ka viņu ceļš šoreiz būs kopīgs.
En: They sat down, watching the sun disappear behind the horizon, knowing that this time their journey would be together.