Lv: Tas bija auksts rudens vakars, un krāsainās lapas klāja seno Pompējas ieliņu ceļus.
En: It was a cold autumn evening, and the colorful leaves covered the ancient streets of Pompeii.

Lv: Nemierīgais vējš rotaļīgi pūta apkārt akmens drupām, kur Janis, Ilze un Māris, trīs draugi no Latvijas, stāvēja, skatoties uz gidu, kurš viņiem deva audio ierīces.
En: The restless wind playfully blew around the stone ruins, where Janis, Ilze, and Māris, three friends from Latvia, stood, looking at the guide who handed them audio devices.

Lv: “Ah, drupas! Tik daudz vēstures!” Janis klusi sapņoja, kad viņš izklausīja savu audio gidu.
En: "Ah, the ruins! So much history!" Janis quietly mused as he listened to his audio guide.

Lv: Ilze jau smaidīja, neizdzerot nevienu smieklu.
En: Ilze was already smiling, holding back a laugh.

Lv: “Mēs nekad nebūtu atraduši šeit,” viņa izsvilka, apskatot vecos, sūnu pārklātos mūrus.
En: "We would never have found this place on our own," she remarked, glancing at the old, moss-covered walls.

Lv: Māris blenza uz viņu abu, slepenas smaidot.
En: Māris glanced at the two of them, secretly smiling.

Lv: Viņam bija lateksiska kaste kabatā, pa kuru viņš jau ilgi bija plānojis jautru pārsteigumu.
En: He had a small box in his pocket, planning a fun surprise for a while now.

Lv: Bet kaut kas nebija kārtībā.
En: But something wasn't right.

Lv: Audio ierīces sāka runāt katra savā valodā.
En: The audio devices started speaking in different languages.

Lv: Janis klausījās franču valodā, Ilze - itāliešu, un Māris - japāņu.
En: Janis listened in French, Ilze in Italian, and Māris in Japanese.

Lv: Neviens no viņiem nesaprata savas valodas.
En: None of them understood their languages.

Lv: “Kas notiek?” Janis satraukti jautāja, bet neviens nevarēja atbildēt.
En: "What is going on?" Janis anxiously asked, but no one could answer.

Lv: Tā vietā viņi izvēlējās turpināt pastaigāt un censties izprast informāciju no visa, ko spēja saprast.
En: Instead, they chose to keep walking and try to make sense of the information from whatever they could understand.

Lv: “Varbūt mēs to varam iztēloties?” Ilze piedāvāja, sākot rādīt uz skatu uz pārtraukuma elpu krītošajam pārskatam.
En: "Maybe we can imagine it?" Ilze suggested, beginning to gesture towards the breathtaking view.

Lv: “Tieši tā!” Māris piekrita ar slepenu smaidu, dodot signālu savai mazai, spalvu leļļu kastītei, ko viņš drīz plānoja palaist brīvībā.
En: "Exactly!" Māris agreed with a secret smile, signaling to his small, feather puppet box, which he soon planned to release.

Lv: Janis, kuram humors reizēm šķita sarežģīts, mēģināja tulkot no savas galvas.
En: Janis, who sometimes found humor challenging, tried to translate from his own mind.

Lv: “Arī... šī vieta, kur simtiem gadu tika svinēti lieli svētki,” viņš izdomāja.
En: "Also... this is the place where great celebrations were held for hundreds of years," he improvised.

Lv: Ilze iesmejās un ar entuziasmu turpināja viņa iztēloto stāstu.
En: Ilze laughed and eagerly continued his imagined story.

Lv: Pēkšņi, viņiem klājamies vēl lielākam jautājumā, Māris klikšķināja un izlaida mazo spoku lellīti no savas kabatas, kura ar vēju sāka peldēt apkārt galvām.
En: Suddenly, faced with an even bigger question, Māris clicked and released the small ghost puppet from his pocket, which began to float around their heads with the wind.

Lv: “Spoks no pagātnes!” viņš smējās, kad Ilze klusi uzrāva smieklu vilni.
En: "A ghost from the past!" he laughed, as Ilze quietly caught a wave of laughter.

Lv: “Ak nē!” Janis beidzot saprata, “Mēs esam klausījušies par Halovīna tradīcijām, nevis par vēsturi!”
En: "Oh no!" Janis finally realized, "We've been listening about Halloween traditions, not about history!"

Lv: Un tā visi trīs stāvēja seno Pompējas drupu vidū, smieties spiedzoši.
En: And so all three stood amidst the ancient ruins of Pompeii, laughing uncontrollably.

Lv: Jānijs, smejoties par situācijas absurdumu, saprata, ka dažreiz ir svarīgāks humors un draudzība nekā precizitāte.
En: Janis, amused by the absurdity of the situation, realized that sometimes humor and friendship are more important than precision.

Lv: Viņš cieši saspieda Ilzei un Māris rokās, pateicīgs par jauno skatījumu uz dzīvi.
En: He tightly squeezed Ilze and Māris's hands, grateful for the new perspective on life.

Lv: Viņi beidza ekskursiju ar neviltotu prieku un sapratni: dažkārt labākie piedzīvojumi rodas no negaidītiem pārpratumiem.
En: They ended the tour with genuine joy and understanding: sometimes the best adventures arise from unexpected misunderstandings.

Lv: Un Pompēja, pat kombinēta ar Halovīnu, vienmēr paliks draudzības simbols triju draugu ceļojumā.
En: And Pompeii, even when combined with Halloween, will always remain a symbol of friendship on the journey of the three friends.