Lv: Vējš dancoja ar oranžajām lapām ārpus Rīgas psihiatrijas nodaļas logiem.
En: The wind danced with the orange leaves outside the windows of the psychiatric ward in Riga.

Lv: Rudens bija pamazinājis sauli un atnesis kluso melanholiju, kas piepildīja slimnīcas gaiteņus.
En: Autumn had dimmed the sun and brought a quiet melancholy that filled the hospital corridors.

Lv: Janis sēdēja savā istabā, vērojot, kā lapas virpuļo.
En: Janis sat in his room, watching the swirling leaves.

Lv: Viņam trūka draugu un ģimenes, bet šodien kaut kas mainījās.
En: He missed friends and family, but today something had changed.

Lv: Kāds bija nācis viņu apciemot.
En: Someone had come to visit him.

Lv: Māra nervozi raudzījās istabas durvīs, sirsniņā smaga no pagātnes noziegumiem.
En: Māra nervously glanced at the room’s door, her heart heavy with past wrongdoings.

Lv: Viņa ilgu laiku nebija redzējusi Jani.
En: She hadn't seen Janis for a long time.

Lv: Bērnībā viņi bija labākie draugi, bet dzīve viņus bija šķīrusi.
En: In childhood, they were best friends, but life had separated them.

Lv: "Janis?
En: "Janis?"

Lv: " viņa klusi aicināja, ieejot istabā.
En: she softly called as she entered the room.

Lv: Uz mirkli starpība zuda.
En: For a moment, the distance disappeared.

Lv: Viņi abi skatījās viens uz otru, acīmredzams laika nospiedums uz viņu sejām.
En: They both looked at each other, the marks of time evident on their faces.

Lv: Jani pārņēma trauksme.
En: Anxiety overcame Janis.

Lv: Viņam bija grūti uzticēties, sirds bija aizsargāta aiz stikla sienas.
En: It was hard for him to trust; his heart was protected behind a glass wall.

Lv: Bet Māra solās pie viņa, sēdēja uz krēsla.
En: But Māra stepped closer, sitting in a chair.

Lv: "Man ļoti žēl," viņa teica, sakot vārdus, kurus klusībā atkārtoja ilgu laiku.
En: "I’m very sorry," she said, speaking words she had silently repeated for a long time.

Lv: Janis lēni pamāja.
En: Janis slowly nodded.

Lv: "Kāpēc tu aizgāji, Māra?
En: "Why did you leave, Māra?"

Lv: " viņš beidzot jautāja.
En: he finally asked.

Lv: Viņa balss trīcēja, tāpat kā lapas ārpusē.
En: His voice trembled, just like the leaves outside.

Lv: Māra dziļi izdvesa, meklējot vārdus.
En: Māra exhaled deeply, searching for words.

Lv: "Dzīve kļuva sarežģīta.
En: "Life became complicated.

Lv: Es biju nobijusies.
En: I was scared.

Lv: Bet es nekad negribēju tevi aizlaist.
En: But I never wanted to leave you."

Lv: " Vārdi bija smagi, bet viņa tos izteica ar patiesu nožēlu.
En: The words were heavy, but she expressed them with genuine regret.

Lv: Viņa skatījās uz Jani, sāpes viņam acīs bija spogulis viņas pašas jūtām.
En: She looked at Janis, the pain in his eyes a mirror of her own feelings.

Lv: "Tas bija grūts laiks," Janis piekrita.
En: "It was a tough time," Janis agreed.

Lv: "Es jutos pamests, bez draugiem.
En: "I felt abandoned, without friends.

Lv: Man grūti ticēt, ka šo varam aizmirst.
En: It’s hard to believe we can forget this."

Lv: "Māra paraustīja galvu.
En: Māra shook her head.

Lv: "Mēs nevaram aizmirst, bet varam piedot.
En: "We can't forget, but we can forgive."

Lv: "Klusums piepildīja telpu, līdz Janis nolēma.
En: Silence filled the room until Janis made a decision.

Lv: Viņš vēlējās pārvarēt savas bailes, gribēja atgriezties pie draudzības.
En: He wanted to overcome his fears, wanted to return to friendship.

Lv: "Cik bieži tu varēsi nākt?
En: "How often can you come?"

Lv: " viņš lēnām jautāja, cerības dzirkstelei atdzīvojoties viņa sirdī.
En: he slowly asked, a spark of hope reawakening in his heart.

Lv: Māra pasmaidīja, un sejā parādījās siltums.
En: Māra smiled, warmth spreading across her face.

Lv: "Cik vien bieži tu vēlēsies," viņa solīja.
En: "As often as you want," she promised.

Lv: Viņi sēdēja tur vēl ilgu laiku, runājot un smejoties, kā agrāk.
En: They sat there for a long time, talking and laughing, just like before.

Lv: Lapas aiz loga turpināja savu dejošanu, bet tagad smeldze bija mazinājusies, pārvēršoties par jaunu draudzības deju.
En: The leaves outside continued their dance, but now the melancholy had lessened, turning into a new dance of friendship.

Lv: Janis jūtās cerību pilns, bet Māra juta, kā vainas nasta kļūst vieglāka.
En: Janis felt full of hope, and Māra felt the burden of guilt become lighter.

Lv: Viņi solījās būt blakus viens otram, sākot jaunu ceļu uz draudzību.
En: They vowed to be there for each other, beginning a new path to friendship.

Lv: Un tas bija sākums kaut kam skaistam.
En: And it was the beginning of something beautiful.